Tradīcijas nosaka, ka līgavas pušķi vajadzētu pasūtīt līgavainim, jo tā ir viņa dāvana viņai. Mūsdienās pasūtīt pušķus nāk gan līgavainis viens pats, gan kopā ar līgavu, gan ar vedējiem. Gadās arī tā, ka līgava pati sev pasūta kāzu pušķi, jo atzīst, ka neuzticas līgavaiņa gaumei un nevēlas, lai viņas kāzu diena tiktu sabojāta ar nepiemērotu pušķi. Bet tajos gadījumos, kad pušķi tomēr pasūta jaunais vīrs, vajadzētu noskaidrot savas nākamās sievas mīļākās puķes, krāsas un arī to, kāda būs kleita. Šeit lieti noderētu konsultēšanās ar vedējiem vai līgavas draudzenēm, kas parasti līgavas kleitu ir jau redzējuši. Šādi nodrošināties ir nepieciešams, lai gaidītais pārsteigums nepārvēršas par nepatīkamu piedzīvojumu.

Līgavas pušķis nevar tikt uzskatīts tikai par vienkāršu aksesuāru. Tas sevī var nest vēstījumu par līgavas raksturu, tāpēc ziedu un krāsu izvēli nevar uzskatīt par nejaušu. Lai kāzu diena paliktu atmiņā kā viens no dzīves skaistākajiem mirkļiem, ir svarīgi izvēlēties līgavai visatbilstošākos ziedus. Tā, lai prieks pašai un citiem.

Fizioloģiski augstpapēžukurpes nekādi nevar nosaukt par ērtām un kāju pēdai veselīgām. Jo, tiklīdz kurpju papēdis ir par augstu, kāju saites stiepjas un katrs solis tās pagarina, savukārt Ahilleja cīpsla saīsinās.

Vasaras nogale, rudens un atvasara ir kāzu laiks. Tas ir jaunas dzīves loka sākums. Lai arī jaunlaulātajiem ceļā tiek kaisīti ne tikai ziedi, bet arī rīsi, kas ir no Amerikas atceļojusi tradīcija, neiztikt bez senajiem rituāliem. Tie no paaudzes paaudzē gan tiek dažādi interpretēti un varbūt tieši tāpēc laiku pa laikam jāķeras klāt to atsvaidzināšanai.