Rihards Čerkovskis: Paradokss ir tāds, ka mēs katrs redzam šo pasauli savādāk.

Katras jaunas attiecības man nesa vēl lielāku izbrīnu. Cik es sevi atceros, vienmēr esmu gribējis apprecēties. Bet problēma visu laiku bija tanī, ka nespēju sev atrast līgavu. Visu laiku vienmēr bija kāda ķibele. Vienās attiecībās mani nobūra, citās biju viens no 3 mīļākajiem, vēl citās meitene bieži raudāja, jo es nemācēju lasīt vieņas domas. 

Reiz bija atgadījums. Biju iemīlējies kādā apburošā būtnē, viņa bija skaista, sievišķīga, varbūt nedaudz bīstama, bet kas ir pats svarīgākais- viņa bija neprognozējama! Un tieši tas man viņā arī vislabāk patika. Kāpēc? Jo nav garlaicīgi. katru dienu kaut kas jauns, nav rutīnas, jo tu vienkārši nezini, kas tevi gaida pēc 5 minūtēm. 

Atceros, vienreiz no rīta pamodāmies, viņa smaidīja, palūdza, lai atnesu viņai banānu no virtuves, kad atgriezos, viņa jau bija dusmīga uz visu pasauli, iemeslu es tā arī neuzināju.

Kādu dienu, es sēdēju savā birojā, strādāju (vai izlikot, ka to daru, īsti neatceros), kad saņēmu no mīļotās īsziņu "Man tev ir pārsteigums", Es jau sadomājos visu iespējamo, ko sadomātos vīrietis saņemot šādu īsziņu, atliku visus darbus un steidzos uz mājām. Mēs dzīvojām pirmskara mājā, 4 stāvā. Ar nepacietību un smaidu uz lūpām kāpu pa nama trepēm. Iespējams pat aiz priekiem es dungoju kādu dziesmiņu, kad ienācu mājās, tur jau viņa stāvēja, skaistos apspīlētos legingos, sarkanā maiciņā, viņa smaidīja, es arī, prātojot kur ir mans pārsteigums, kad pēkšņi viņa sāka raudāt un aizskrēja uz istabu. Es protams nesapratu kas noticis, uzmanīgi novilku kurpītes, noliku tās paradzētajā vietā, viņa bija liela pedante, un ja es ietu ar kurpēm būtu vēl sliktāk. Pēc visiem gadiem, ko es esmu pavadījis attiecībās, esmu iemācījies, ja meitenes raud, pirmās 30-40 minūtes, nav jēgas viņas mierināt, ticiet, man, būs tikai sliktāk, ir uzticīgi jāsēž blakus, jāgaida kad asaras beigsies, jā, ik palaikam jūs saņemsiet kādu "dunku"- sitienu, bet neko darīt, tāda ir mūsu vīriešu loma.

Pēc kāda laika, mana tālaika mīlestība šņukstēdama sāka stāstīt savu bēdu. Izrādās, viņa visu dienu (tā vismaz viņa apgalvioja) pavadīja virtuvē, un tur tika cepta garšīgākā plācmaize pasaulē, un iemesls kāpēc viņa sāka raudāt, jo viņa nesagaidīja, ka es ienākot pasaku: "Mmm... Cik garšīgi smaržo!"

Kādu dienu, es atklāju kādu noslēpumu. Īstenībā ir tā, ka katrs redz šo pasauli savādāk, un tam ir radikālas sekas, tas nozīmē, ja piemēram vīrietis un sieviete nav vienā frekvencē, un viņu prizmas darbojas dažādos līmeņus, tad viņu pasaules redzējums radikāli atšķirsies, bet tas nenozīmē, ka taisnība būs vienam vai otram, taisnība būs abiem, katram būs sava taisnība. Un tad kad es to sapratu, es sāku visu dzīvi uztvert daudz vienkāršāk, ar tādu kā humora garšu, jo ir taču smieklīgi, ja divi cilvēki, kuri pēc fakta nespēj ne par ko vienoties, mēģina par kaut ko vienoties. Sapratāt domu?

Balstoties uz savu pieredzi, un lielo pieredzi, ko esmu ieguvis pēdejos gados vadot kāzu, esmu izveidojis romantisku stāstu, par to, kā es sev meklēju līgavu, kā man ir gājis, un kādos tik "Piedzīvojumos" neesmu iekūlies. 

Būšu priecīgs, jūs satikt vietā, ko es saucu par "Čerkovska teātri", un tieši tur, es dalīšos ar Jums savā stāstā, cerībā, ka tas jums ļaus saskatīt likumsakarības aplamību, dziļo būtību un varbūt arī kārtīgi izsmieties par Visuma joku, ko tas izspēlēja ar mums. 

Biļetes ir iespēja iegādāties te:

https://www.bezrindas.lv/lv/klusi-par-manu-sievu/5020/

Vietu skaits ir ierobežos.

Brīdinājums: Humors var pozitīvi ietekmēt Jūsu apkārtējo pasauli.