Dzimšanas datums:

Greisa Kellija (Grace Patricia Kelly) piedzima 1929. gada 12. novembrī, Filadelfijā, Pensilvānijā, ASV. Viņa bija amerikāņu aktrise.


Monako princis Renē III (Rainier Louis Henri Maxence Bertrand de Grimaldi aka Prince Rainier III) piedzima 1923. gada 21. maijā, Monako.


Kā viņi iepazinās?

Princis Renē bija pazīstams kā viens no pasaules bagātākajiem un iekārojamākajiem vecpuišiem. Viņš jau vienreiz bija plānojis apprecēties, bet saderināšanas tika atcelta draudzenes neauglības dēļ.

Greisa Kellija un princis Renē III pirmo reizi tikās 1955. gada 6. maijā Kino Kannu festivālā. Šī diena ar neko īpašu neatšķīrās no pārējām – Greisa devās pie friziera, runāja ar presi, sniedz visdažādākās intervijas medijiem. Vakarā viņai bija piekritusi fotogrāfēties Paris-Match žurnālam. Fotosesija notika Monako karaļnamā kopā ar princi Renē un vēlāk bija paredzētas svētku vakariņas, kas bija sarīkotas Greisai par godu. Pēc fotosesijas princis un Greisa apmeklēja karaļnama parka dārzus un apskatīja tur ierīkoto mazo zoodārzu. Viņu pirmā tikšanās nebija īpaši romatiska, jo visapkārt mudžēja no fotogrāfiem un žurnālistiem. Sarunas bija ļoti virspusējās un pieklājīgas. Viņu abu ieturētais stils bijā ļoti elegants. Greisai toreiz mugurā bija puķaina zīda kokteiļkleita no Schwarzenbach. Greisa atstāja ļoti lielu iesapaidu uz princi un tas liecinājā vienīgi par to, ka šī tikšanās nebūs pēdējā.





Pēc šīs tikšanās viņi regulāri sāka sarakstīties, kā rezultātā izveidojās ļoti tuvas un mīlošas attiecības, lai gan sākotnēji viņu starpā nebija nekādas romantiskās tieksmes vienam pret otru. Šī privātā sarakste ļāva viņiem kļūt tuvākiem. Savā starpā viņi dalījās ar bērnības atmiņām, lolotajām cerībām, bailēm un reizēm pat ar sīkām, intīmām detaļām. Greisai likās, ka viņi viens otru pazīst jau veselu mūžību.




Pagāja daudzi mēneši, līdz beidzot princis Renē uzticējās izstāstīt par savām jūtām pret burvīgo meiteni karaliskajam kapelānam. Cenšoties palīdzēt prinča laimei, karaliskais kapelāns uzrakstīja slepenu vēstuli Greisai Kellijai, atklājot tajā prinča jūtas pret viņu. Atbildes vēstulē Greisa atbildēja, ka viņa cer satikt princi jau tuvākajā Eiropas apciemošanas vizītē.



Apmierināts ar saņemto Greisas atbildi, karaliskais kapelāns nekavējoties uzsāka organizēt braucienu uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Princis ar kapelānu savu ceļojumu uzsāka dažas dienas pirms Ziemassvētkiem. Viņi no sākuma ceļoja ar starptautisko laineri līdz Ņujorkai un pēc tam ar vilcienu līdz Filadelfijai, kur viņi palika Austinu ģimenes mājā. Austiniem bija ļoti tuvas attiecības ar Kelliju ģimeni un tā kā bija Ziemassvētki, tad Kelliju ģimene tika uzaicināta uz Ziemassvētku vakariņām Austinu ģimenes mājā. Viņu otrā liktenīgā tikšanās notika Ziemassvētkos, kas jau pēc būtības ir gada visromantiskākie svētki. Tā bija mīlestība no otrā acu skatiena un visas atlikušās dienas, kuras princis bija paredzējis pavadīt Amerikas Savienotajās Valstīs palika kopā ar Greisu.



1955. gada decembrī tika paziņots par prinča un Greisas Kellijas saderināšanos. Oficiāls paziņojums sabiedrībai tika paziņots 1955. gada 5. janvārī. Princis Renē Greisai uzdāvināja draudzības gredzenu ar dimantiem un rubīniem, to pārspēja tikai viņas saderināšanās gredzens, kas bija veidots no 12 karātu smaragda dimanta.





Šis stāsts tika pasniegts, kā mūsdienīgs pasaku piepildījums starp meiteni no sudraba ekrāniem Greisu Kelliju un viņas apburošo precinieku, princi Renē.





Stāsts par Greisu Kelliju un princi Renē apbūra visu pasauli un jau pavisam drīz prese gaidāmās laulības nodēvēja par „gadsimta kāzām”. Prese vienkārši nevarēja pretoties paziņot sabiedrībai par katru niecīgāko kāzu detaļu.
Kāzu izmaksas pārsniedza vairākus miljonus ASV dolārus.



Savienība starp Greisu Kelliju un princi Renē ir viens no pazīstamākajiem mīlas stāstiem mūsdienās, kas aizsākās kā parasta oficiāla vizīte, bet lēnām un mierīgi pārtapa par vienu no slavenākajām mīlas dēkām pasaulē.







Greisa un princis Renē civillaulībā saderinājās 1956. gada 18. aprīlī, bet reliģiozā laulību ceremonija notika nākamajā dienā, t.i., 1956. gada 19. Aprīlī plkst. 9.30 Svētā Nikolas katedrālē, kurā piedalījās 600 lūgtie viesi. Laulību ceremonija tika translēta visā Eiropā un to vēroja aptuveni 30 miljoni televīzijas skatītāju.









Jau kāzu naktī jaunais pāris devās septiņu nedēļu ilgā medusmēneša kruīzā pa Vidusjūru. Lai gan visi bija priecīgi par abu mīlestību, skaidrs bija viens – princeses titula iemantošana Greisai nozīmēja pilnīgu atteikšanos no savas pirmās kaislības, proti, aktrises darba.



Pirms kāzām Greisa bija viena no pasaulē visvairāk apspriestākajām slavenībām, taču pēc laulībām princis Renē III vispār aizliedza Monako izrādīt filmas, kurās piedalījās viņa sieva. Vairāki režisori centās pierunāt aktrisi iesaistīties savos projektos, taču viņas vīrs šīs idejas noraidīja.



Arī ikdienas dzīvē bija jāievēro stingri prinča norādījumi – nekādu autogrāfu, nekādas fotografēšanās ar faniem vai citu darbību, kas publiskotu Greisas dzīvi.





Atteikusies no domām par lielo ekrānu, Greisa pievērsās labdarības projektiem un kļuva par māti trim bērniem: princim Albertam II un princesēm Karolīnai un Stefānijai.