Šāds uzskatssvītro no ģimenes attiecībām pašu galveno saistošo elementu - mīlestību, kur abām pusēm paredzēta vieta personības brīvībai un pašcieņai, bet diktatūra šo brīvību iznīcina. Sieva, kas nemitīgi regulē vīru, vai vīrs, kurš uzskata, ka tikai viņš ir noteicējs un neieklausās sievietes vēlmēs, ir nepareizas, kroplīgas savienības elementi. Pat ja šī savienība būs ilgstošāka, tā nesniegs patiesu laimi un piepildījumu, bet tikai tās ilūziju. Tāpēc, lai saprastos un spētu sadzīvot, biežāk jāmēģina iejusties "viena otra ādā".
