Līgavas un līgavaiņa gredzeniem jābūt no viena metāla, tie abi jāpērk reizē un vienā veikalā.
Nedrīkst izmantot citu cilvēku gredzenus un tādus, kas izgatavoti, pārkausējot senus gredzenus vai citas dārglietas.
Līgava draudzenei nedrīkst dot pielaikot ne savu plīvuru, ne kāzu kleitu, bet pēc kāzām šīs lietas nedrīkst pārdot vai aizdot. Uzskata, ka tas radīs nesaskaņas ģimenē un novedīs pie šķiršanās.
Slikta ir zīme, ja kāzu ceremonijas laikā nokrīt gredzens. Ko darīt, ja tā notiek? Drošībai jāpaņem līdzi diegs un, kad gredzens pacelts, diegs jāizver tam cauri. Tādējādi sliktā zīme tiks neitralizēta, un gredzenu var vilkt pirkstā. Bet pēc kāzām tam, kuram gredzens izkrita, diegs jāsadedzina, izrunājot vārdus: "Lai sadeg visas manas skumjas un nelaimes!"
Lai ģimenē valdītu pārticība, līgavanim monētu ieliek labās kājas kurpē, bet līgavai zem kreisās kājas papēža. Pēc kāzām monētas glabā kā talismanu.
Pret ļaunu aci un noskaudumu jaunā pāra apģērbā iespiež spraužamadatu ar galviņu uz leju. Līgavai - kleitas atloka augšmalā, līgavainim - pie atloka, kur pušķītis.
Līgavas kleita jāšuj ar vienu adatu, kuru līgavainim nezinot, jāiespiež viņa žaketā, lai viņš visu mūžu būtu uzticīgs.
Līgava pati nedrīkst šūt sev laulības kleitu, jo tad slikti dzīvos.
Līgavai, līgavainim nezinot, jāiešuj viņa drēbēs sudraba naudas gabals, lai līgavainim dzīvē viss labi veicas.
Līgavas kleitu nedrīkst šūt no diviem audumiem, jo tad jādzīvo ar diviem vīriem.
Kāzu dienas rītā, uz baznīcu braucot, līgavainim jāliek kabatā maizes gabaliņš, tad visu mūžu bagātīgi dzīvošot.
Kad līgava brauc uz baznīcu, tad viņai jāpārvelk trīs reizes ar roku pār seju, lai veca nepaliek.
Ja kāzu dienā sveces deg gaiši, būs laba dzīvošana.