Pievērsīsimies citu tautu pieredzei un uzzināsim, kas interesants notiek viņu nacionālajās kāzu svinībās.

 

Afroamerikāņiem

 

Tradicionālās afrikāņu un afroamerikāņu kāzas pavada bungu un citu nacionālu instrumentu skaņas. Lai ļaužu klātbūtnē izpaustu savu mīlestību vienam pret otru, jaunieši lēca pāri slotai, kas simbolizēja laulības dzīves sāķumu. Daudzi afroamerikāņi vēl līdz šai dienai piekopj šo seno paradumu kāzu laikā.

 

 

Angļiem

 

Anglijas laukos līgava un tās viesi kopā dodas uz baznīcu. Procesijas priekšgalā iet maza meitenīte un kaisa ziedus ceļā, lai līgavas dzīve noritētu laimīgi un būtu piepildīta ar puķēm. Līgava pie kleitas malas piešuj kādu amuletu, piemēram, mazu sudraba pakaviņu, lai būtu laimīga.

 

 

Bali salas iedzīvotāji

 

Tās ir vienas no dīvainākajām kāzām. Svinību laikā jaunajam pārim nozāģē daļu zobu bez kādas narkozes. Šī procedūra simbolizē to, ka cilvēki nepieder pie ļauno garu pasaules, kuriem ir ilkņi. Pie kāzu galda sēž tikai sievietes, vīrieši, kuri dzīrēm gatavojuši galdus visu nakti, šajā laikā atpūšas.

 

 

Beļģiem

 

Līgava izšuj savu vārdu uz kabatlakatiņa, kuru ņem sev līdzi uz ceremoniju. Pēc tam to ierāmē un glabā līdz nākamajām kāda ģimenes locekļa kāzām.

 

 

Bermundu salu iedzīvotāji

 

Salu iedzīvotāji kāzu tortes augšējo stāvu grezno ar mazītiņiem ciedru kociņiem, kurus pāris var iestādīt jebkurā vietā uz salas. Pēc tam viņi iestāda šos kociņus pretim savai mājai kā zīmi tam, ka viņu laulība ilgs tikmēr, kamēr augs koki. Iestādītais koks daudzu gadu garumā simoblizēs viņu mīlestību.

Līgavainim kopā ar līgavu ir jāiziet caur vienu no akmens gredzeniem („mēness vārtiem”), jāievēlas vēlēšanas. Izejot šo rituālu pāri sagaidīs laime un labklājība nākotnē. Skūpsts vārtu priekšā – ilgas un mīlestības pilnas kopdzīves simbols.

 

 

Ungāriem

 

Ungārijā laulību procesijā piedalās viss ciems, vispirms ierodas līgavas mājā, pēc tam pavadot viņu uz līgavaiņa māju vai baznīcu. Līgavainis dāvina līgavai somu ar monētām, bet līgava līgavainim – trīs vai septiņus (abi skaitļi tiek uzskatīti par laimīgiem) kabatlakatiņus. Ungāriem ir tā sauktā naudas deja: līgava noliek savas kurpītes istabas vidū, un tiem, kas vēlas dejot ar viņu, jāliek kurpītēs dažādas monētas.

 

 

Holandiešiem

 

Kāzu pusdienas notiek pirms ceremonijas. Pusdienās obligāti jābūt konfektēm ar nosaukumu „līgavas cukurs”, sīvam dzērienam, sauktam par „līgavas asarām”.

 

 

Grieķiem

 

Kamēr līgava un līgavainis pārģērbjas, viņiem par godu tiek dziedātas īpašas dziesmas. Līgavaiņa krusttēvs ir goda viesis, kurš kronē pāri un apved apkārt altārim trīs reizes. Līgava kāzu dienā ieliek cimdā cukura graudu, lai mīlestība vienmēr būtu salda. Draugi un draudzenes tērpjas speciālā apģērbā ar acs attēlu, kas pasargā jauno pāri no neveiksmēm.

 

 

Dāņiem

 

Dānijā kāzu pīrāgs neizceļas ar īpašu oriģinalitāti – tas ir parasts dāņu pīrāgs ar marcipānu. Tikai tā malas izgrezno ar karodziniem, svecēm, svaigiem augļiem un medaljoniem ar līgavaiņa un līgavas portretiem.

 

 

Indiešiem

 

Lai ģimenes dzīvē nebūtu nekādu bēdu un nelaimju, vīriešu dzimuma ģimenes loceklis (parasti līgavaiņa brālis) pēc ceremonijas apkaisa līgavaini un līgavu ar ziedlapiņām. Lai atraidītu ļaunos garus, pār jauno galvām trīs reizes griež kokosriekstus.

 

 

Indiāņiem

 

Navaho (viena no lielākajām ASV) indiāņu vidū līgavas tradicionālais tērps ir četras krāsas, katra no tām simbolizē kādu debespusi: melnā krāsa – ziemeļus, zilā – dienvidus, oranžā – rietumus, baltā – austrumus. Ceremonijas laikā pāris stāv ar seju pret austrumiem: virzienā, no kurienes lec saule, kas simbolizē jaunas dzīves sākumu.

 

 

Spāņiem

 

Ķīnieši kāzu tērpam izraugās sarkanu krāsu, bet spāņi izsenis dod priekšroku oranžajai krāsai. Spāņu līgavas pušķī noteikti jābūt oranžiem ziediem, skaistuma dēļ tādus ziedus iepin arī matos. Kaut arī tautā izplatīti dažādi izskaidrojumi par šīs senās tradīcijas izcelšanos, tomēr par vispopulārāko iemeslu šīs krāsas izvēlei tiek uzskatīts tas, ka apelsīni ir mūžzaļs koks, tātad līgavai jāpaliek jaunai un ziedošai visas kopdzīves laikā. Līgavainis dāvina līgavai trīspadsmit monētas kā zīmi tam, ka viņš spēj rūpēties par viņu un atbalstīt viņu. Visā ceremonijas laikā līgava tur šīs monētas speciālā maciņā.

 

 

Itāliešiem

 

Pie baznīcas durvīm, kur notiek kāzu ceremonija, tiek piesietas zīda lentas, kas simbolizē nesaraujamas laulības saites un informē garāmgājējus, ka baznīcā notiek kāzas. Savukārt, ja kāzas notiek ārā tad šo lenti var piestiprināt ejas aizmugurē. Turklāt, augusta mēnesis tiek uzskatīts par nevēlamu priekš kāzām. Tāpat itāļu kāzu tradīcijas stingri aizliec laulāties gavēņa un adventes laikā.

 

 

Karību salas: Barbadosas, Grenādas, Santa Lučijas iedzīvotājiem

 

Uz kāzām cep milzīgu „melnu” pīrāgu ar augļiem un rumu. Receptē, ko mātes nodod meitām, ietilpst brūnais cukurs, sviests, olas, ķirši, rozīnes, melnās plūmes, upenes. Sausos augļus izmērcē rumā un tur māla krūzē no divām nedēļām līdz sešiem mēnešiem.

 

Kenijiešiem

Līgava izkrāso rokas un nagus ar rituāliem rakstiem melni sarkanā krāsā: krāsa turas veselu gadu, simbolizējot sievietes jauno statusu.

 

 

Ķīniešiem

 

Līgava saņem dāvanā no saviem radiniekiem mazas kārbiņas ar zelta rotaslietām. Ķīnā mīlestības un prieka krāsa ir sarkana, tādēļ sarkanas ir viss: līgavas kleita, sveces, kārbas ar dāvanām un aploksnes ar naudu. Kāzu ceremonijas laikā līgava un līgavainis dzer vīnu un ēd medu no kausiem, kas sasieti kopā ar sarkanu lentu.

 

 

Korejiešiem

 

Kāzu ceremonijā neiztieka bez pīlēm (mūsdienās tās visbiežāk ir no koka), jo pīles ir uzticīgas viena otrai visu mūžu. Līgavainis pirms ceremonijas līgavas mātei dāvāja pīli, jo tādā veidā viņi saņēma svētību un uzticēšanos. Senatnē pīļu vietā tika izmantotas zosis.

 

 

Meksikāņiem

 

Pirms pāris dejo savu pirmo deju kā vīrs un sieva, viesi sastājas tiem apkārt, veidojot sirdi. Ap jaunlaulāto pleciem visas ceremonijas laiku tur apmestu laso, lai parādītu viņu savienību un vienotību.

 

 

 

 

Vāciešiem

 

Vakarā pirms kāzām līgavas draugi atnāk pie viņas mājas durvīm un sasit pie sliekšņa porcelāna bļodas un šķīvjus kā veiksmes zīmi. Pēc tam kad tas ir izdarīts, topošajai līgavai ar līgavaini kopā viss jāsaslauka, tādā veidā parādot, ka ai jaunlaulāto ceļš būtus veiksmīgs, cerīgs un bagāts. Nākamajā dienā ceremonijas laikā līgava ieliek kabatā maizi un sāli, kas simbolizē pārpilnību un veiksmi.

 

 

Somiem

 

Somijā līgavas galvu senāk greznoja zelta kronis. Pēc ceremonijas neprecētās sievietes aizsien līgavai acis un dejo viņai apkārt. Kurai līgava uzliek vainagu, tā nākamā izies pie vīra. Pēc tam līgava un līgavainis tur sietu, kurā ieklāts zīda lakatiņš, bet viesi tajā iemet naudu. Šajā laikā vedējs nosauc metēju vārdu un to cik naudas iemet.

 

 

Zviedriem

 

Līgava ieliek sudraba monētu, kuru viņai iedod tēvs, kreisajā kurpē, bet zelta monētu, ko iedod māte – labajā. Kurpēm jābūt bez sprādzēm, kas simbolizē vieglu bērna piedzimšanu nākotnē. Zviedru sievietes nesā trīs gredzenus – uz saderināšanos līgavaiņa dāvāto, laulības un vēl vienu gredzenu, kas simbolizē mātes lomu.

 

 

Šveiciešiem

 

Pie savas mājas jaunlaulātie iestāda priedi, kas simbolizē veiksmi un bagātību. Pēc tam, kad laulājamie zvērējuši viens otram mūžīgu mīlestību, līgava aizdedzina savu ziedu vainadziņu. Ja tas ātri sadeg, tad tas nozīmē, ka viņi dzīvos ilgi un laimīgi.

 

 

Japāņiem

 

Kāzu dienā līgava ar savu ģimeni dodas pie līgavaiņa. Pēc tradīcijas viņa uzsien galvā trīsstūrainu lakatiņu, lai noslēptu „greizsirdības ragus”, kuri, kā mēdz teikt, esot katrai sievietei.

Līgavainis un līgava norij deviņus malkus sakē (rīsu degvīnu) un pēc pirmā malka oficiāli ķļūst par vīru un sievu.