Teiksmainā izcelsme
Kādreiz sensenos laikos kalnos mitis ļaunais gars. Katru reizi, kad kalnu ciematā tika svinētas kāzas un visi priecājās un svinēja, viņš atlidoja un zaga līgavu. Tad ļaudis izdomājuši, ka svinot var daudzas reizes teikt: -Rūgts!-, lai pūķis domā, ka svinības nemaz nav jautras.
Vēsturiskā izcelsme. Versijas
Kāda versija stāsta, ka tradīcija kliegt -Rūgts!- radusies no senas kāzu rotaļas. Senos laikos kāzas Krievijā spēlētas ziemā, - vienīgajā gadalaikā, kad nebija jāveic dažādi zemes darbi. Tad nu kāzu laikā tik organizēta šāda izklaide - līgavas pagalmā tika uzmests liels sniega kalns, kas tika apliets ar ūdeni. Kalna galā stāvējušas līgava ar draudzenēm un/vai māsām, bet līgavainim ar draugiem un/vai brāļiem bija jāuzrāpjas kalna galā - jātiek pie meitenēm. Visi citi stāvējuši ap šo kalnu un klieguši: -Kalniņš! (kr.Горка). Sasnieguši sniega kalna virsotni, līgavainis sabučojis līgavu, bet viņa draugi brāļi - līgavas draudzenes/māsas. Pēc tam viss bariņš šļūcis lejā.
FOTO: Manilla | Uzraksts Rūgts! | Papirs un tinte | Sadarbībā ar Manilla
Viens no krievu folkloristiem - Ivans Pankejevs, stāsta, ka savulaik krievu kāzās tradicionāli līgava apstaigājusi viesus ar paplāti - tā viņa vākusi naudiņu sadzīves iekārtošanai. Katrs viesis ņēmis no paplātes glāzi ar šņabi, izdzēris to, teicis: -Rūgts!-, tādējādi apstiprinot, ka izdzēris viņš ir patiesi šņabi nevis ūdeni, pēc tam viņš uz paplātes uzmetis naudiņu un saņēmis atļauju nobučot līgavu - | pasaldināt | izdzertā rūgtumu. Līgavaiņiem šis process noteikti nav bijis daudz pa prātam, līdz ar to pakāpeniski tradīcija transformējusies. Un tagad, kad kāzās atskan -Rūgts!-, bučojas līgava un līgavainis.
FOTO: Dekornīca
Ir arī drusciņ cita (jaunāka) versija par to, KAS un kādos gadījumos kliedz: -Rūgts! Kad viesi nākuši uz uz kāzām, protams, katrs ņēmis dāvanu jaunam pārim līdzi. Tad nu līgava ar līgavaini apstaigājuši viesus, saņemot dāvanas. Līgavai rokās bija paplāte, kur dāvanas likt, līgavainim - paplāte ar šņabja glāzītēm. Viesis devis līgavai dāvanu, bet līgavainis devis viesim glāzīti izdzeršanai. Viesis dzēris un saņēmis no līgavas buču par dāvanu. Savukārt, ja viesim nav bijusi dāvana, tad viņš izdzēris glāzīti un saucis nu jau slaveno: -Rūgts!- tad bučojušies līgava ar līgavaini.
Citur saka, ka viesi kliedzot: -Rūgts!-, brīdinot jauno pāri, ka kopdzīve nav salda. Jaunais pāris, to apstrīdot, bučojas, tā parādot, ka viņu kopdzīve nebūs rūgta, bet salda.
Ne visur teikuši -Rūgts!-
Bet arī ne visur ir kliegts -Rūgts!- Dažviet zināms, ka kliedza: -Pulveris!- Kāds no viesiem vakara gaitā nemanāmi iemetis kaimiņa glāzē maizes drupaču. kad kaimiņš to pamanījis, saucis: -Oi, vīns sarūdzis!!!-, pārējie viesi to uztvēruši un klieguši: -Pulveris!-
Kam -Rūgts!-, kam -Skābs!-, kam -Salds!-
Viens avots vēsta, ka kāzās izdalāmi 3 vārdi: -Rūgts!-, -Skābs!- un -Salds!. Tad, kad tiek saukts -Skābs!- jābučojas esot vedējiem, tad, kad viesi sauc: -Salds!- jaunā pāra vecākiem. Mūsdienu apstākļos - pieļauju, ka katram ar savām esošajām pusēm. Cita versija stāsta, ka otrajā dienā vārda -Rūgts! vietā jaunam pārim saka: -Salds!-
Dekornīca | Uzraksts | Salds!
