Vēsturiskās tradīcijas, dzīvesveids, nacionālais kolorīts un reliģija ietekmē gan pieņemtās uzvedības normas, gan arī dāvināšanas paražas. Vairākās valstīs dāvanu pasniegšana ir attīstījusies par īpašu rituālu. Piemēram, Japānā dāvanu saņemšana un nodošana jāveic ar abām rokām, turklāt dziļi paklanoties. Kā arī savdabīga dāvināšanas norise pastāvēja 16. – 17. gs. Krievijā, kad īpaša cara žēlastība bija dāvanas atdošana dāvinātājam. Gadījumā, ja dāvana caram iepatikās, viņš par to samaksāja. Tā tika pausta padotā pazemība un cara žēlastība.
Vairākās pasaules zemēs cilvēki dāvināja ar cerību saņemt arī pretī dāvanu. Ne velti tautā mēdz teikt, ka -dāvana dāvanu gaida. Tātad dāvināšana mēdz būt abpusējs process. Mūsdienās cilvēki dāvina neskaitāmu iemeslu dēļ visdažādākajos notikumos – dzimšanas, vārda dienās, kāzās, reliģiskos svētkos, atvadoties, novēlot veiksmi, izrādot mīlestību utt. Apdāvināšanās racionālais kodols kāzās ir vēlēšanās palīdzēt jaunajam pārim iekārtot savu māju un uzsākt kopdzīvi. Savukārt jaunais pāris dāsnajiem draugiem un ģimenes locekļiem atmaksā ar brīnišķīgiem kāzu priekiem - un ilgu un laimīgu laulību.
Lai izkoptu prasmi dāvināt, vajadzētu apsvērt, izdomāt, kā dāvana būtu izmantojama, cik tā ir atbilstoša jaunlaulāto interesēm. Lai gan mēdz uzskatīt, ka saimniecībā noderot it viss, tomēr lielāku prieku jaunais pāris gūs par visilgotāko, viņiem piemērotāko dāvanu. Protams, var mēģināt arī apsveikt ar kādu amizantu joka dāvanu, ja vien jaunais pāris ir humora cienītājs. Kāzās dāvinot dāvanu pie dāvanas noteikti jāpievieno kartīte vai sava vizītkarte, lai vēlāk jaunais pāris varētu zināt, no kā tā ir saņemta, jo par dāvanu cilvēki parasti mēdz pateikties. Katrai dāvanai – gan dārgai, gan pavisam vienkāršai – jābūt glīti iesaiņotai. Izņēmums vienīgi varētu būt gleznas.
Pārāk liela pieklājība var robežoties ar tik pat lielu nepieklājību. Latviešiem ir niķis nejautāt, ko viesi vai jaunais pāris vēlas saņemt dāvanā. Ko nu es kā muļķis vaicāšu... Ir jājautā, citādi tiešām varat nokļūt neērtā situācijā. Ne jau par velti ir atgadās, ka kāzās jaunlaulātajiem uzdāvina vienādas firmas pannas!
Rīkojot kāzas viesiem tiek rakstīti ielūgumi.
Ielūgumā jābūt norādei, kad un kur (datums, laiks un adrese) var nogādāt ziedus un dāvanas jaunlaulatajiem. Tas ne kas, ja jaunais pāris dāvanas droši vien sāks sāņemt drīz pēc tam, kad būs izsūtīti ielūgumi. Etiķete norāda, ka dāvanas drīkst sūtīt gada laikā pēc kāzām. Dāvanas un ziedus nav ieteicams neņemt līdzi uz svinībām, tāpēc lai neapgrūtinātu apsveicamos. Turklāt tādējādi ziedi saglabā savu skaistumu – netiek saburzīti, nenovīst un nesalūst.
Pret jauno pāri jābūt iejūtīgiem, nevajag dāvināt lietas, kas kaut kādā veidā pārim var atgādināt par viņa trūkumiem. Nevēlami varētu tikt uztvertas arī tādas grāmatas kā "Mācīsimies pieklājību", "Kā beidzot kļūt par veiksminieku" vai "Kāpēc vīrieši apprec stervas".
Lai gan naudu uzskata par bezpersonisku dāvanu, tomēr šāds dāvināšanas veids kļuvis iecienīts – ir ērtāks laika ziņā, nav īpaši jāpiedomā par dāvanas izraudzīšanos. Ja jaunais pāris ielūgumā norāda, ka viņi plāno ceļot vai vēlas naudu kādam citam konkrētam mērķim, tad to vajadzētu ievērot. Mūsdienās tas nav nekas traks, ja naudu dāvina arī kāzās. Tā ir viena no universālākajām un noderīgākajām dāvanām jaunajam pārim. Tā dod iespēju atvieglot jaunā pāra kopdzīves sākumu, īstenot kādu sen lolotu sapni. Tomēr joprojām dažs paliek pie vecā uzskata – kāzās jādāvina praktiskas lietas – palagi, spilvendrānas, karotes, servīzes, vāzes. Vienīgais ieteikums kāzu viesiem nedāviniet nažus un citus asus priekšmetus – jo tie esot uz strīdiem un naidu.
Naudu var iesaiņot dažādi, piemēram, banknotes var sarullēt un katrā ielikt kādu mazu novēlējumu, monētas var pasniegt skaistā lādītē vai krājkasītē ar pavadvēstuli. Silts ieteikums, kas izlemj dāvināt naudu jaunajam pārim noteikti pievienojiet apsveicēja kartīti tā pat kā visām citām dāvanām, jo pēcāk jaunais pāris diezvai atšifrēs, no kā saņemta šī dāvana.
Nereti mēdz dāvināt pašdarinātas lietas. Dažkārt pat bezgaumīgas uz ātro nopirktas lietas, kas jaunajam pārim diezvai radīs prieku. Kā vērtēt šādu dāvināšanu?
Pirmā doma droši vien būs to nekavējoties izmest, sadedzināt vai apmainīt pret kautk citu. Taču tas nav nemaz tik vienkārši Cilvēki, kas pirkuši tādu dāvanu, darījuši to ar labāko nodomu, iztērējuši krietni daudz sava laika, enerģijas un naudas jaunā pāra labā. Tāpēc vajadzētu aizdomāties, cik aizvainoti viņi būs, ja, tevi apciemojot nedēļu vai mēnesi pēc kāzām, atklās ka jūs to esat izmetuši laukā vai apmainījuši pret kaut ko citu.
Labākais, ko var darīt, lai izvairītos no neveiklās situācijas, ir nogaidīt apmēram mēnesi pēc kāzām un tikai tad apmainīt dāvanu, kura tev nepatīk vai kurai līdzīga tev jau ir. Pieņemts, ka visas saņemtās dāvanas jaunais pāris izvieto kaut kur savā mājā. Pirmskāzu dienās ikviens , ierodoties ciemos, visticamāk meklēs savu dāvanu un pat, iespejams, pavaicās jūsu domas par to. Pēc kāzām, kad visas lietas būs novietotas savās vietās, viesi varbūt arī nepievērsīs tik daudz uzmanības savām dāvanām.
Ja nu tomēr jūs izdomājat atdot atpakaļ veikalā nevēlamo dāvanu, nepieļaujiet, ka par to uzzina dāvinatājs. Nosūti viņam pieklajīgu pateicības vēstulīti, pateicoties par sirsnību, ko apliecina dāvana. Cerams, ka jūsu rīcība paliks nepamanīta un jūs nepieķers,bet, ja tomēr pieķer, paskaidrojiet dāvanas atdošanu, cik vien taktiski un pamatoti iespējams.