Kāzas ir jādzer pilnā mēnesī, lai jaunajam pārim būtu bagāta un laimīga dzīve.
Ja kāds jaunietis kāzu dienas rītā redz pie mājām vienu starku, tad lai labāk nedodas laulībā, jo ātri vien izšķirsies, ja redz divus stārķus, tad dzīvos laimīgi.
Kad rudenī pie kādas mājas ir skaistas sārtas kokiem lapas, tad tajā mājā būs drīz kāzas.
Kāzas tika noturētas ap Miķeļiem, kad visi lauka darbi bija apstrādāti; bet jauneklis, kas taisījās to gadu precēties, sāka no pavasara jau katru vakaru pūst āžaragā, lai visi zinātu, ka viņš rudenī grib apsievoties.
Kad salaulājās, tad tūlīt kāzas nedzēra, bet nākamo ceturtdienu.
Senāk kāzas svinēja ceturtdienā.
Priekš aizvešanas būs tai brūtei iekš lopu kūts paslēpties.
Kāzinieki nedrīkst braukt pa malu ceļiem, jo tad jaunais pāris slikti satiekot.
Ja no kādas sādžas ved prom meitu, tad pa to ceļu jāmet ar pirts slotu; tad drīzi izvedīs visas palikušās.
Uz kāzām ejot, vajag apēst siļķi, tad dabū pulka dancot.
Uz kāzām ejot jāēd rupjmaize, tad būs liela dancošana.
Ja grib, lai jaunam pārim dzīvē labi klājas, tad uz kāzām nedrīkst citu dzīvnieku kaut, kā vienīgi cūku.
Vērša mēle esot bijusi "mācītāja gabals", ko kāzu sestdienā brūtgāns vedīs mācītājam.
Kāzās, kad pirmo pavārnīcu smēla no katla, tad to lēja uz krāsns, lai pabarojoties mājas dievs.
Brūtgāns nobrauc pie brūtes jau kāzu priekšvakarā un brauc kāzu rītā abi reizā, tikai ne vienos ratos uz baznīcu.
Uz kāzām braucot, nevajaga pieminēt mirušus cilvēkus, jo tad brūtgāns vai brūte drīz var nomirt.
Ja kreisajai kājai apakša niez - būs ielūgums uz balli; ja labajai - uz kāzām.
Ja brūte nemet aiz pirts krāsns zieda naudu, tad pirmo reizi peroties tai piemetas vātis.
Ja brūtei kāzās ir mīksti pupi, tad viņai pirmais bērns būs meitene; ja cieti pupi, tad puika.
Kas pa sapņiem dzer kāzas, tam būs kāds strīds.
/Sagatvots no http://valoda.ailab.lv/
